Latvijai pasaules zelts ģeogrāfijā!

Veiksmīgs starts Pasaules ģeogrāfijas olimpiādē padevies Latvijas izlasei – jaunieši no Tverā notiekošajām sacensībām pārveduši zelta un bronzas medaļas! 12. Pasaules ģeogrāfijas olimpiāde šogad norisinājās Krievijā, Tveras apgabalā, no kura nācis slavenais 15.gs. ceļotājs Afanasijs Ņikitins, kurš savos ceļojumos sasniedzis pat Indju! Olimpiāde pulcēja 159 dalībniekus no 40 pasaules valstīm, ieskaitot arī visas 3 Baltijas valstis. Olimpiāde norisinājās no 11.līdz 17.augustam, šajā laikā ģeogrāfiem jautājumus risinot gan telpās, gan lauka darbos, apsekojot un kartējot Staritsas pilsētiņu. Liela daļa dalībnieku ar humoru uzņēma jautājumus par stipri nolaistās pilsētiņas attīstības perspektīvām, par ko uzdevumos arī tika jautāts.

Līdzšinējās olimpiādēs Latvijas skolēni spējuši pārvest varenu medaļu ražu, ieskaitot Rīgas Valsts 1.ģmnāzijas absolventa Māra Seržāna 2 zelta medaļas 2012.un 2013.gadā. Pēc klusākas pērnā gada olimpiādes, šogad Latvijai atkal zelts, kuru savā īpašumā ieguva Madonas Valsts ģimnāzijas šī gada absolvents Miķelis Dāvids Rikveilis. Miķelim šī bija trešā pasaules olimpiāde, tādēļ lieti noderēja arī iepriekš iegūtā pieredze. Bronzas medaļu pārveda Morics Roberts Mūrnieks (Ziemeļvalstu ģimnāzija), bet pavisam maz līdz medaļai pietrūka abiem pārējiem izlases dalībniekiem – Ketijai Nadežņikovai (Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola) un Anrijam Kristiānam Ābelem (Rīgas Valsts 1.ģimnāzija). Izlašu reitingā Latvija 16.vietā, bet par šī gada pasaules čempioni kļuva Polijas izlase, apsteidzot Rumānijas un Taivānas izlases. Latvijas izlasi vadīja Uldis Klepers un Gatis Kampernovs.

Gatavošanās posmā Latvijas izlase jūnijā piedalījās Baltijas olimpiādē Valmierā, kuru organizēja Vidzemes Jauno ģeogrāfu skola, bet atbalstīja Valmieras dome un Valmieras Valsts ģimnāzija. Šajā olimpiādē piedalījās 33 dalībnieki no Baltijas valstīm, kā arī Polijas un Krievijas, latviešiem iegūstot 3 bronzas medaļas.

Nākošgad Pasaules ģeogrāfijas olimpiāde risināsies ne mazāk eksotiskā vietā – Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Savukārt, Baltijas olimpiādes norises vieta vēl nav zināma.

Zelta medaļnieks Miķelis atzīst, ka šī olimpiāde tiešām salīdzināma ar Raiņa slaveno Zelta Zirgu, jo stikla kalns ar trešo riezi nu beidzot ir pieveikts. Pārsteigums, jo cerība bija vienkārši uz medaļu, kas tomēr izvērtās par cīņu „uz visu vai neko”. Zelta medaļa ir labs zīmogs aizvadītajai skolas dzīvei, kurā gūtas neatsveramas zināšanas. Tas apliecina ceļa pareizumu. Bija svarīgi censties un arī nopelt sevi, lai saņemtu sevi rokās, uzturētu paškritiku un pārspētu iecerēto.

"Svarīgs elements bija arī ilggadēja vietējā konkurence Jauno Ģeogrāfu skolā, tai skaitā izlases sastāvā, kas neļāva palaisties zināšanās un uzturēja intelektuālo disciplīnu", piemin bronzas medaļnieks Morics.

Medaļnieki it īpaši novēl jaunajiem ģeogrāfiem un turpmākajām izlasēm veiksmīgu gaidāmo paaudžu maiņu, jo uz medaļām tiek ne tikai cerēts, bet tās ir arī ļoti gaidītas.

„Kopumā olimpiāde noteikti bija izdevusies – ieguvām zeltu, vērtīgu pieredzi un lieliskas emocijas. Uzskatu, ka šī gada izlase ir viena no spēcīgākajām, kāda Latvijai bijusi. Dalībniekus izbrīnīja nabadzība, kāda valda jau īsi aiz Maskavas robežām, tomēr, pateicoties mūsu lieliskajām attiecībām ar Krievijas Ģeogrāfijas biedrību, varējām vairāk iepazīt pašu Maskavu, kas, protams, neatstāja vienaldzīgus. Salīdzinot ar iepriekšējām olimpiādēm, šajā nevarēja nepamanīt grandiozitāti, acīmredzami pieejamie līdzekļi olimpiādes organizatoriem bija iespaidīgi. Lieli nopelni Latvijas skolēnu sagatavoššanā bija arī to pedagogiem, kuri ššobrīd var baudīt sava darba augļus!" - komentē Gatis Kampernovs